Autore: Dita Dzērviniece, Vecākā vadītāja ZAB PwC Legal
Iepirkumu uzraudzības biroja (turpmāk - IUB) iesniegumu izskatīšanas komisija (turpmāk – Komisija) 2025. gada 1. augustā izskatīja SIA “Helmes Latvia” (turpmāk - Iesniedzējs) iesniegumu par Augstākās tiesas rīkotā atklātā konkursa “Informācijas sistēmas “AT meklētājs” programmatūras izstrāde” (turpmāk - Konkurss) nolikumu.1 Iesniedzējs apstrīdēja Konkursa nolikuma prasības, uzskatot, ka tās pārmērīgi ierobežo konkurenci, īpaši attiecībā uz projekta vadītāja izglītību un speciālistu pieredzi ar mākslīgā intelekta risinājumiem.
Ievads: Faktisko apstākļu izklāsts
Iesniedzējs norādīja, ka Konkursa nolikumā noteiktās prasības projekta vadītājam (sertifikācija vai augstākā izglītība projektu vadībā un pieredze ar mākslīgā intelekta risinājumu ieviešanu) ir nesamērīgas un neatbilst faktiskajam iepirkuma priekšmetam un pārmērīgi ierobežo konkurenci. Tāpat tika apstrīdētas prasības citiem speciālistiem (programmētājam, datu analītiķim, testētājam), uzskatot, ka pieredze ar mākslīgā intelekta risinājumiem nav objektīvi pamatota, jo iepirkuma priekšmets paredz jau esoša lielo valodu modeļa (LVM) pielāgošanu, nevis jauna risinājuma izstrādi un izvirzītās prasības speciālistiem nesasniedz Pasūtītāja mērķi. Iesniedzēja ieskatā, pašreizējā stāvoklī IT risinājumu tirgū veiksmīgai Konkursa līguma izpildei prasības par pieredzi ar mākslīgā intelekta risinājumiem ir konkurenci ierobežojošas un vairākiem speciālistiem nav saistītas konkrētā Konkursa iepirkuma priekšmetu.
Augstākā tiesa (turpmāk – Pasūtītājs, sniedzot paskaidrojumus norādīja, ka izvirzītās prasības ir vērstas uz kvalitatīva pakalpojuma iegādi, tās ir samērīgas ar līguma priekšmetu un atbilst Publisko iepirkumu likuma (turpmāk - PIL) 46.panta pirmā daļā noteiktajām pasūtītāja tiesībām. Pasūtītājs arī norādīja, ka tikai viņa kompetencē ir zināt kāds pakalpojums tam ir nepieciešams un kādas prasības izvirzāmas, lai nodrošinātu iepirkuma mērķa sasniegšanu un tā vajadzībām atbilstoša pakalpojuma saņemšanu. Tāpat, Pasūtītājs norādīja, ka tirgū ir pietiekami daudz pretendentu, kas spēj izpildīt šīs prasības, ko apliecinot iepriekš veiktā piegādātāju apspriede.
IUB Komisija, piesaistot arī neatkarīgu ekspertu viedokli, lūdzot Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociāciju sniegt viedokli, kura, savukārt nominēja ārpus asociācijas esošu lietpratēju (turpmāk – Eksperts) sniegt viedokli un, kurš konstatēja, ka Konkursa nolikuma prasības vairākos aspektos nav samērīgas un pārmērīgi ierobežo konkurenci. Eksperts uzsvēra, ka projektu vadītājam pietiek ar atbilstošu kvalifikāciju projektu vadībā, bet nav nepieciešama specifiska pieredze tieši mākslīgā intelekta projektu vadībā, jo šāda pieredze nav būtiski atšķirīga no citu IT projektu vadības. Līdzīgi arī prasības programmētājam, datu analītiķim un testētājam par pieredzi ar mākslīgā intelekta risinājumiem nav samērīgas, jo šo speciālistu uzdevumi iepirkuma izpildē nav tieši saistīti ar mākslīgā intelekta tehnoloģiju izstrādi vai ieviešanu.
IUB Komisija nolēma:
aizliegt Pasūtītājam bez attiecīgu grozījumu veikšanas turpināt iepirkuma procedūru un slēgt iepirkuma līgumu;
atcelt iepirkuma nolikumā noteiktās kvalifikācijas prasības projekta vadītājam un šādiem speciālistiem – programmētājam, datu analītiķim, programmatūras testētājām;
atstāts spēkā izvirzīto kvalifikācijas prasību vadošajam izstrādātājam.
Viedoklis
IUB pieņemtais lēmums uzskatāmi ilustrē būtisku problēmu publisko iepirkumu praksē – kvalifikācijas prasību samērīguma un atbilstības izvērtēšanas trūkumu. Nereti praksē novērojams, ka izvirzītās prasības pārsniedz to, kas objektīvi nepieciešams iepirkuma priekšmeta īstenošanai un līguma kvalitatīvai izpildei. Šāda nesamērība neatbilst Publisko iepirkumu likuma pamatprincipiem, tostarp samērīguma principam, un var radīt nepamatotu konkurences ierobežojumu. Faktiski līguma izpildes nodrošināšanai pietiktu ar vispārīgākām, uz reālo izpildes risku balstītām prasībām. Arī IUB norādījis, ka pasūtītājam ir jāizvērtē, kādas spējas ir objektīvi nepieciešamas iepirkuma līguma izpildei nosakot prasības, kas nodrošina pēc iespējas lielākam ieinteresēto piegādātāju lokam iespēju piedalīties iepirkuma procedūrā.2
Praksē bieži novērojams, ka pasūtītājs, pat rīkojoties ar labiem nodomiem, izvirza pārlieku detalizētas kvalifikācijas prasības. Un šāda pieeja nereti būtiski ierobežo potenciālo speciālistu un piegādātāju loku, kas spēj tās izpildīt un attiecīgi piedalīties iepirkumā. Svarīgi ņemt vērā, ka jo specifiskākas kvalifikācijas prasības pasūtītājs nosaka, jo sarežģītāk piegādātājam ir piesaistīt atbilstoši kvalificētus speciālistus. Dažkārt tas nozīmē arī nepieciešamību iesaistīt lielāku speciālistu skaitu līguma izpildē. Šīs prasības ir tieši saistītas ar piegādātāja līgumcenas aprēķinu – jo vairāk speciālistu ar specifiskām kompetencēm jānodrošina, jo augstāka būs piedāvātā līgumcena.
No vienas puses, pasūtītājam ir tiesības noteikt kvalifikācijas prasības, kas nodrošina pakalpojuma kvalitāti un samazina izpildes riskus, tādējādi pirmšķietami garantējot optimālu rezultātu. Tomēr, no otras puses, šīm prasībām jābūt samērīgām ar iepirkuma priekšmetu un tās nedrīkst radīt nepamatotu konkurences ierobežojumu, jo tas var novest pie tirgus kropļojumiem un neefektīvas publisko līdzekļu izmantošanas. Pārmērīgas prasības ne tikai samazina konkurenci, bet arī var radīt situāciju, kurā kvalifikācijas kritēriji kļūst par formālu barjeru, nevis kvalitātes garantiju. Tas var novest pie tā, ka iepirkuma process zaudē savu galveno jēgu – nodrošināt godīgu sacensību un saprātīgu izmaksu attiecību (ieguldījums pret saņemto preci/pakalpojumu), nevis tikai formālu atbilstību prasībām, kas bieži vien nesniedz nekādu pievienoto vērtību pakalpojuma kvalitātei.
IUB lēmumā uzsvērts, ka īpaši IT un mākslīgā intelekta projektu jomā tirgus vēl tikai attīstās, un pārmērīgi šauras prasības var izslēgt no konkurences arī pieredzējušus speciālistus un uzņēmumus. Prasība, lai visiem projekta dalībniekiem būtu specifiska pieredze ar mākslīgā intelekta risinājumiem, nav samērīga, ja projekta faktiskā izpilde neprasa šādu kompetenci katrā lomā. Vērtējot kvalifikāciju, būtiski ņemt vērā katra speciālista lomu un funkcijas līguma izpildē. Piemēram, projekta vadītājam nebūtu pamatoti izvirzīt identiskas vai līdzīgas prasības kā tehniskajiem speciālistiem, jo tas ne tikai dublē prasības, bet arī liecina par nepietiekamu izpratni par lomu sadalījumu projektā. Projektu vadītāja kompetence jāvērtē pēc spējām vadīt IT projektus kopumā, nevis pēc šauras pieredzes konkrētā tehnoloģiju jomā.
Šādās situācijās, kad iepirkuma priekšmets ir saistīts ar mākslīgā intelekta risinājumiem – jomu, kas ir dinamiska, strauji attīstās un kurā regulāri mainās gan tehnoloģijas, gan tirgus prakse –, pasūtītājam ir būtiski nodrošināt kompetenci dokumentācijas izstrādē. Tas nozīmē, ka iepirkuma sagatavošanā būtu jāiesaista eksperts, kurš pārzina konkrēto jomu un spēj izvērtēt prasību samērīgumu attiecībā pret reālo tirgus situāciju. Pasūtītājam jāgūst pārliecība, ka izvirzītās prasības nav pārmērīgas, neierobežo konkurenci un nepadara iepirkumu par formālu barjeru. Pretējā gadījumā sekas var būt augstākas izmaksas, mazāks pretendentu loks un ierobežotas izvēles iespējas, kas neatbilst ne pasūtītāja, ne sabiedrības interesēm.
Tāpat, pasūtītājam sagatavojot iepirkuma dokumentāciju vērts atcerēties un iepazīties ar kompetento iestāžu izstrādātājām vadlīnijām vai ieteikumiem, kā, piemēram, Konkurences padomes izstrādāto kontrolsarakstu, kas izstrādāts, lai atviegloti publikā iepirkuma rīkošanu pasūtītājiem ar mērķi samazinot tādu darbību veikšanu, kas var nepamatoti ierobežot konkurenci.3 Tāpat, arī IUB izstrādātās un jau iepriekš pieminētās vadlīnijas atklāta konkursa nolikuma sagatavošanai “Atklāta konkursa nolikums “Soli pa solim”” ir lielisks palīgs kvalitatīvas iepirkuma dokumentācijas sagatavošanā.
Ieteikumi pasūtītājiem
Lai izvairītos no līdzīgām kļūdām, kā novērtēts konkrētajos faktiskajos apstākļos, kad pasūtītājs ir izvirzījis nesamērīgas kvalifikācijas prasības, vienlaikus nodrošinot arī efektīvu un konkurētspējīgu iepirkumu procesu, pasūtītājiem ieteicams:
- Rūpīgi izvērtēt izvirzīto kvalifikācijas prasību nepieciešamību kā tādu, to saturu un samērīgumu. Izstrādājot kvalifikācijas prasības, veikti padziļinātu tirgus izpēti, konsultēties ar jomas ekspertiem un fokusēties uz faktiskajām vajadzībām, t.i., rūpīgi izvērtēt kādām prasmēm ir obligāti jāpiemīt līguma izpildē piesaistītajiem speciālistiem, lai tiktu ievēroti kā PIL nosacījumi tā sasniegts pasūtītāja mērķis – saņemts kvalitatīvs pakalpojums.
- Gadījumos, kad iepirkumu priekšmets ir specifisks, nodrošināt, ka pie iepirkuma dokumentācijas sagatavošanas tiek piesaistīti konkrētās nozares vai jomas eksperti, lai gūtu pārliecību, ka izvirzītās prasības atbilst esošajai tirgus situācijai.
- Izvairīties no pārmērīgi sašaurinātām vai specifiskām prasībām, kas nav tieši saistītas ar iepirkuma priekšmetu un var nepamatoti ierobežot konkurenci.
- Regulāri veikt tirgus situācijas analīzi, īpaši gadījumos, kad iepirkuma priekšmets ir specifisks, salīdzinoši jauns un strauji attīstās. Dinamiskos tirgos, piemēram, tehnoloģiju un mākslīgā intelekta jomā, prasības var ātri zaudēt savu aktualitāti, tāpēc ir būtiski tās pielāgot aktuālajām nozares tendencēm.
- Komunicēt ar potenciālajiem piegādātājiem pirms iepirkuma izsludināšanas, lai identificētu iespējamās problēmas un novērstu tās savlaicīgi. Šajā komunikācijā būtiska loma ir arī pasūtītājam, kā tas spēj noformulēt savas vajadzības, jo ne vienmēr piegādātāji, kas piedalās ieinteresēto piegādātāju apspriedēs izprot publisko iepirkumu regulējumu, kas ietver pasūtītāja pienākumu nodrošināt konkurenci, pasūtītāja līdzekļu efektīvu izmantošanu un citus pienākumus, kas pasūtītājam ir saistoši un izriet no šī regulējuma.
- Lai mazinātu strīdu risku, pasūtītājam ieteicams skaidri dokumentēt katras izvirzītās prasības pamatojumu, atsaucoties uz veikto tirgus analīzi, notikušajām diskusijām, saņemtajiem viedokļiem, identificētajiem riskiem un kvalitātes nodrošināšanas mērķiem. Šāda pieeja ļaus arī izsekot argumentācijas loģikai un pamatot pieņemtos lēmumus, ja radīsies nepieciešamība tos skaidrot.
Šāda pieeja nodrošinās, ka publiskie iepirkumi būs caurskatāmi, konkurenci veicinoši un ekonomiski pamatoti, ļaujot efektīvi izmantot pasūtītāja finanšu līdzekļus. Rezultātā tiks sasniegts mērķis – iepirkumi, kas kalpo gan pasūtītāja, gan sabiedrības interesēm, vienlaikus samazinot pasūtītāja riskus un veicinot kvalitatīvu, konkurētspējīgu piedāvājumu saņemšanu.
Atsauces:
1. IUB publicētā informācija par iepirkumu (AT 2025/2), IUB 01.08.2025. lēmums Nr. Nr. 4-1.2/25-150/2
2. Iepirkumu uzraudzības biroja vadlīnijas atklāta konkursa nolikuma sagatavošanai “Atklāta konkursa nolikums “Soli pa solim””
3. Konkurences padome “Ko ņemt vērā rīkojot publiskos iepirkumus”
Kontakti
