Komercnoslēpuma aizsardzība e-rēķinu apritē

Cita starpā GL norādīts, kāda informācija jāiekļauj e-rēķinā:

• dokumenta veida nosaukums;

• dokumenta datums;

• dokumenta numurs;

• ziņas par uzņēmumu, kas ir saimnieciskā darījuma dalībnieks, kurš savā vārdā izdod dokumentu;

• ziņas, kas ļauj nepārprotami identificēt citus saimnieciskā darījuma dalībniekus;

• ja cits saimnieciskā darījuma dalībnieks ir fiziska persona, kas neveic saimniecisko darbību, norāda tā vārdu, uzvārdu (personas kodu norāda pēc šīs personas pieprasījuma vai ja tas izriet no citiem normatīvajiem aktiem);

• saimnieciskā darījuma apraksts un vērtība naudas izteiksmē (normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos – arī cita informācija, piemēram, daudzums, mērvienība), u.c.

Tajā pašā laikā e-rēķina XML datnē būs iespēja norādīt vairāk informācijas, tādējādi uzņēmumam ir jāizvērtē, vai e-rēķinā iekļautā informācija ir uzskatāma par tā komercnoslēpumu. Jānorāda, ka atbilstoši Komercnoslēpuma aizsardzības likuma 3.panta 2.daļas prasībām par komercnoslēpumu atzīstama visa grāmatvedībā esošā informācija, izņemot tādu, kas iekļaujama fizisko vai juridisko personu pārskatos. Tādējādi grāmatvedības dati, piemēram, preču specifikācija, var tikt atzīta par komercnoslēpumu.

Informācijas aizsardzība

Nepietiek vien ar to, ka komercnoslēpuma turētājs noteiktu informāciju uzskata vai iekšēji atzinis par tādu, kas satur komercnoslēpumu. Komercnoslēpuma aizsardzības likuma 6.pants nosaka komercnoslēpuma turētājam šīs informācijas nodošanas gadījumā fiziskai vai juridiskai personai norādīt, kāda informācija uzskatāma par komercnoslēpumu, vienlaikus informējot par nepieciešamību nodrošināt šīs informācijas aizsardzību. Saskaņā ar Komercnoslēpuma aizsardzības likuma 2.panta prasībām par komercnoslēpumu atzīstama tikai tāda saimnieciska rakstura informācija, tehnoloģiskas zināšanas vai cita rakstura informācija, kas atbilst visām šādām pazīmēm:

• tā ir slepena, jo nav vispārzināma vai pieejama personām, kuras parasti izmanto šāda veida informāciju;

• tai ir faktiska vai potenciāla komerciālā vērtība tādēļ, ka tā ir slepena;

• komercnoslēpuma turētājs attiecībā uz to ir veicis konkrētajai situācijai atbilstošus un saprātīgus komercnoslēpuma slepenības saglabāšanas pasākumus.

Minētais cita starpā uzliek komercnoslēpuma turētājam pienākumu veikt atbilstošus un saprātīgus komercnoslēpuma slepenības saglabāšanas pasākumus. Par tādiem atzīstama komercnoslēpuma turētāja norāde par to, kāda e-rēķinā iekļautā informācija atzīstama par komercnoslēpumu un lūgums šo informāciju atbilstoši aizsargāt. Ja šādas darbības netiek veiktas, komercnoslēpuma turētājs nebūs rīkojies atbilstīgi normatīvajām prasībām un konkrētajai informācijai netiks piemērota komercnoslēpuma tiesiskā aizsardzība. 

Izmantojot PEPPOL pakalpojumus, komercnoslēpuma turētāja interesēs jau noslēdzot līgumu būtu tajā atrunāt, kura e-rēķinā ietvertā informācija (pozīcija) atzīstama par komercnoslēpumu un jālūdz tā aizsargāt. Ja līgumā šāda informācija nav ietverta vai tikai vēlāk noteikta informācija iegūst komercnoslēpuma statusu, tas neliedz šīs tiesības un reizē pienākumu realizēt vēlāk.

Gadījumā, kad puses ir vienojušās izmantot tiešās programmatūras integrācijas saskarnes vai kādu tiešsaistes platformu e-rēķinu nosūtīšanai, tad visdrīzāk šāda vienošanās būs panākta mutvārdos. Taču tas neatbrīvo komercnoslēpuma turētāju no pienākuma paziņot, kura informācija atzīstama par komercnoslēpumu un lūgt to aizsargāt. Jāievēro, ka nepietiek ar šāda paziņojuma izteikšanu mutvārdos. Strīda gadījumā šāda paziņojuma faktu nebūs iespējams pierādīt, turklāt tiesu praksē vairākkārt atzīts, ka komercnoslēpuma esības fakts jāpaziņo rakstveidā un šim paziņojumam ir jābūt nepārprotamam, proti, skaidri jānorāda informācija, kura uzskatāma par komercnoslēpumu. 

Tas nozīmē, ka tikai tad, ja komercnoslēpuma turētājs būs veicis informācijas aizsardzības pasākumus, tam būs tiesisks pamats pārkāpuma gadījumā vērsties pret informācijas izpaudēju un lūgt piemērot normatīvajos aktos noteikto atbildību.

Apkopojot visu iepriekš minēto, secināms, ka e-rēķinā iekļautā informācija cita starpā var saturēt komercnoslēpumu, tomēr tā aizsardzībā aktīvas darbības primāri ir jāveic tieši e-rēķina izrakstītājam, rakstveidā norādot, kāda e-rēķinā iekļautā informācija satur komercnoslēpumu un ka tā ir aizsargājama. Ja tas netiek veikts, e-rēķinā iekļautajai informācijai komercnoslēpuma tiesiskā aizsardzība netiek piemērota.