Ārpakalpojuma grāmatveža pienākumi sankciju uzraudzībā un klientu sadarbības partneru pārbaudēs

Kā NILLTPFN likuma subjektam, ārpakalpojuma grāmatvedim, ir pienākums veikt klienta izpēti pirms darījuma attiecību vai atsevišķos NILLTPFN likumā paredzētajos gadījumos, pirms gadījuma rakstura darījuma, uzsākšanas, kā arī nodrošināt regulāru klientu un tā sadarbības partneru uzraudzību. Latvijas normatīvie akti paredz, ka ārpakalpojuma grāmatvedim sankciju pārbaudes jāveic, balstoties uz iekšējā kontroles sistēmā (turpmāk - "IKS") noteiktajām darbībām, riska faktoriem un klienta riska novērtējumu, nevis pēc katra darījuma. Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums (turpmāk - "Sankciju likums") nosaka, ka visām personām ir pienākums ievērot un izpildīt noteiktās sankcijas, savukārt Ministru kabineta 2024. gada 26. marta noteikumi Nr. 184 "Starptautisko un nacionālo sankciju ierosināšanas un izpildes kārtība" 15. punkts precizē, ka sankciju ierobežojumi jāievēro nekavējoties un bez iepriekšēja brīdinājuma. 

Lai gan nevienā normatīvajā regulējumā nav tieši noteikts, ka NILLTPFN likuma subjektam ir jāpārbauda visi klienta sadarbības partneri pēc katra darījuma, praksē NILLTPFN likuma subjektam ir jānodrošina augstāk minēto normatīvo aktu ievērošana. Lai nodrošinātu prasību izpildi, ārpakalpojuma grāmatvedim ir jābūt rūpīgi izstrādātai sankciju IKS, kurā noteikts klientu un tā sadarbības partneru sankciju pārbaužu apjoms jeb veicamās darbības un biežums pie konkrētiem riska līmeņiem un riska faktoriem (piemēram, sadarbības partnera reģistrācijas valsts, darījuma summas slieksnis, ar saimniecisko darbību nesaistīts darījums, aizdomīga darījuma pazīme). Attiecīgi, klienta darījuma partneru pārbaude, to biežums un detalizācijas pakāpe ir veicama ņemot vērā klientam piemītošo riska līmeni kā arī IKS noteiktos augsta riska faktorus, pie kuriem darījuma pārbaude ir veicama nekavējoties. 

Būtiski atzīmēt, ka klientu sadarbības partneri, kuri ir Latvijā reģistrētas juridiskās personas nav izņēmums – nepieciešamības gadījumā tie jāpārbauda sankciju sarakstos tāpat, jo sankcijas var attiekties arī uz vietējām personām (piemēram, ja tās ir sankcionētu personu īpašumā vai kontrolē). 

Apkopojot augstāk minēto, tas nozīmē, ka:

1. augsta riska klientiem (t.sk. to darījumiem un iesaistītajiem darījuma partneriem) pārbaudes tiek noteiktas ar mazāko intervālu jeb visbiežāk, veicot padziļinātākas izpētes, kas balstītas uz konkrētiem atlases kritērijiem, savukārt, vidēja vai zema riska klientiem (t.sk. to darījumiem un iesaistītajiem darījuma partneriem) pārbaužu intervāli ir retāki, bet pielāgoti tā, lai maksimāli nodrošinātu sankciju ievērošanu;

2. tajā pašā laikā, jāievēro, ka pie situācijām, kur darījumos tiek identificēts IKS noteikts augsta riska faktors (piemēram, klienta darījuma partneris ir reģistrēts augsta riska jurisdikcijā, paskaidrojumā ir norādīti pakalpojumi, kurus ir aizliegts nodrošināt konkrētās jurisdikcijas rezidentiem), ir nepieciešams tūlītēji pārbaudīt klientu, darījumu un klienta sadarbības partneri negaidot, kad pienāks termiņš klienta regulārajai pārbaudei.

Augstāk minēto pārbaužu veikšana, kas ir izstrādāta uz risku balstītas pieejas atbilst arī Finanšu izlūkošanas dienesta vadlīnijām¹ un Latvijas Bankas AML rokasgrāmatas² ieteikumiem, kuros uzsvērta darījumu partneru padziļināta izpēte un nepārtraukta darījumu uzraudzība sankciju riska mazināšanai. Papildus, lai pēc iespējas efektīvāk īstenotu minētās pārbaudes, vadlīnijas rekomendē izmantot tehnoloģiskus risinājumus. Kā piemēram, tehnoloģiskie risinājumi var tikt piemēroti sistemātiskām darbībām kā klientu un sadarbības partneru pārbaudēm sankciju sarakstos katru dienu, sniedzot sekojoši subjektam vairāk laika koncentrēties uz konkrētā gadījuma kvalitatīvu padziļināto izpēti un lēmumu pieņemšanu. 

Atsauces:

^{1 Biežāk uzdotie jautājumi saistībā ar sankcijām. Materiāls pieejams šeit.}

^{2 AML rokasgrāmata. Materiāls pieejams šeit.}