Dāvinājuma līgums. Vai viss ir tik viegli, kā liekas?
26/10/23
Dāvinājums Civillikuma (CL) izpratnē ir tiesisks darījums, ar kuru kāds aiz devības piešķir otram bez atlīdzības kādu mantisku vērtību. Lai arī dāvinājums lielākoties asociējas ar kaut ko patīkamu, tomēr var pastāvēt riski un neskaidrības – par šo vairāk šajā rakstā.
Pats dāvinājums jeb dāvinājuma līgums ir iedalāms trīs veidos:
Parastais dāvinājums, kad nekas netiek prasīts pretī;
Dāvinājums ar uzlikumu, kad dāvinātājs nosaka noteiktus nosacījumus, kuri jāievēro apdāvinātajam, lai varētu saņemt dāvinājumu;
Dāvinājums atlīdzības nozīmē, kad dāvinājums tiek dāvāts kā pateicības vai atlīdzības veids par kādu veikumu vai labdarības darbu, ko apdāvinātais veicis par labu dāvinātājam.
Protams, sadzīviski dāvinātājs ar apdāvināto dāvinājumu var īstenot nodošanas un pieņemšanas veidā, piemēram, dāvinot naudu. Taču dāvinājumu var taisīt līguma formā kā privātu līgumu, kā privātu līgumu, uz kura zvērināts notārs apliecinājis līdzēju parakstu īstumu, vai kā notariālu aktu.
Būtiskās sastāvdaļas dāvinājuma līgumā un sekas, ja tās neievēro
Par dāvinājuma līguma būtiskajām sastāvdaļām var atzīt divas lietas. Pirmā, tā ir griba. Kad viens piedāvā mantisku vērtību, bet otrs piekrīt to pieņemt. Un otrs, rīcībspēja un tiesībspēja. Dāvināt var ikviena rīcībspējīga persona, un saņemt dāvinājumu var jebkurš, kam ir spējas iegūt. Piemēram, nepilngadīga bērna gribai nav juridiska spēka. Tas pats arī attiecas uz apdāvināmo, ja tas ir zaudējis rīcībspēju, šāds dāvinājums jāatzīst par nenotikušu. Ja apdāvinātais ir nepilngadīgs, tad viņa vārdā rīkojas aizbildnis.
CL nenosaka dāvinājuma līguma formas prasības. Rakstveida līgums ir izdevīgs, lai nodrošinātu faktu, ka dāvinājums ir patiesi noticis. CL 1483.pants nosaka, ka dāvinājuma rakstiska forma ir nepieciešama, kad tas ir jāieraksta zemesgrāmatā, piemēram, nekustamā īpašuma dāvinājuma gadījumā. Šādas likuma prasības neievērošana rezultējas ar līguma spēkā neesamību.
Lai dāvinājums tiktu atzīts kā noticis, tas ir jāpieņem. Ja dāvinājuma priekšmets ir lieta, tad īpašuma tiesības pāriet līdz ar lietas nodošanu, bet nekustamā īpašuma gadījumā līdz ar nostiprināšanu zemesgrāmatā1. Līdz ar nostiprināšanu zemesgrāmatā mainās arī nekustamā īpašuma īpašnieks, kuram ir tālāk tiesības rīkoties ar šo īpašumu vai ar tā daļām.
Atceries par dāvinājuma līguma sekām
Ar dāvinājuma līgumu apdāvinātajam pāriet īpašuma tiesības. Tāpēc, piemēram, ja dāvinātājs ir uzdāvinājis savu vienīgo nekustamo īpašumu, kurā arī dzīvo, tad var saskarties ar nepatīkamu situāciju. Dāvinājumā ar uzlikumu var noteikt, ka apdāvinātajam nav tiesību pārdot saņemto nekustamo īpašumu, piemēram, nosakot laika posmu, pēc kura to varēs pārdot. Var būt arī gadījumi, kad būtu nepieciešams apsvērt citas līgumu iespējas, piemēram, uztura un mantojuma līgumu.
Līdz ar lietas nodošanu īpašumā vai ar nekustamā īpašuma nostiprināšanu zemesgrāmatā apdāvinātajam dāvinātā lieta pāriet ar visiem apgrūtinājumiem un guļošajām nastām. Apdāvinātā persona par dāvinātāja parādiem neatbild, bet ir pakļauta tikai prasījumam par atļauju vērst piedziņu uz dāvanu, kura tai pieder. Respektīvi, kreditora prasījums pret apdāvināto ir ar tiesas spriedumu atzīt kreditoram tiesības vērst piedziņu uz dāvanu2. Ja dāvinātājam ir kādi kreditori ar neapmierinātām prasībām, viņi var vērst piedziņu uz dāvināto lietu, kas tagad pieder apdāvinātajam, izmantojot tiesas spriedumu, kas atzīst kreditoram tiesības veikt piedziņu uz dāvinājumu. Tas var notikt neatkarīgi no tā, ka apdāvinātā persona neuzņemas atbildību par dāvinātāja parādiem.
Kreditors, ievērojot savas noteiktās tiesības saskaņā ar likumu, var pieprasīt no apdāvinātā izņemt parāda atgriešanai nepieciešamo summu no dāvinātās mantas. Šāda prasība galvenokārt attiecas uz pašu dāvinājumu, ja dāvinātājam bijuši parādi dāvināšanas brīdī un nepieciešama šo parādu segšana. Apdāvinātais neatbild par šādiem parādiem.
CL piebilst, ka dāvinājuma līguma gadījumā neatraidāmiem mantiniekiem ir tiesības prasīt viņiem izdot daļas no apdāvinātā, ja dāvinājums ir izdarīts tādā apmērā, ka šiem mantiniekiem pat neatliek viņu neatņemamās daļas. Neatraidāmie mantinieki var izprasīt neatņemamo daļu tikai no personas, kuru mantojuma atstājējs ir apdāvinājis, nevis no trešās personas, kuras īpašumā manta nonākusi vēlāk3.
Dāvinājuma daļas atprasīšanas tiesība ir noteikta neatraidāmo mantinieku interešu aizsardzībai. Dāvinājuma izdarīšanas brīdī dāvinātājam ir pienākums rēķināties ar neatraidāmiem mantiniekiem. Neatraidāmam mantiniekam nodrošina iespēju saņemt tikpat, cik viņš būtu tiesīgs saņemt, ja mantojums atklātos dāvināšanas laikā4. Tāpēc ir būtiski atcerēties, ka dāvinātāja nāves gadījumā, ja vienīgais mantojums ir uzdāvināts, tad var sanākt rēķināties ar mantiniekiem.
Kā ir nosakāma mantiskā vērtība dāvinājumam un kādi nodokļi jāmaksā?
Dāvinājums tikpat iespējami var būt arī dāvinājums skaidrā nauda, tādejādi ir vērts atcerēties, ka ir ierobežojumi uz šādiem dāvinājumiem. Latvijas normatīvajos aktos ir atrunāts, ka ienākumu no dāvinātāja, kurš atrodas radniecībā līdz trešajai pakāpei, neapliek ar nodokļiem. Ja dāvinājuma summa pārsniedz 10 000 EUR, tā nav apliekama ar nodokļiem, taču šāds dāvinājums ir jādeklarē. Savukārt, ja dāvinātājs un apdāvinātais neatrodas radniecībā, tad ir jāmaksā nodoklis, ja dāvanas vērtība pārsniedz 1425 EUR.
Savukārt situācijās, kad dāvinājums ir nekustamais īpašums, tas rada vairāk jautājumu. Dāvinājuma līgumā var norādīt īpašuma vērtību; ja to nenorāda, tad ņem vērā kadastrālo vērtību, kad notiek nekustamā īpašuma nostiprināšana zemesgrāmatā. Ja nekustamais īpašums iegūts līdz 2000. gada 31. decembrim un personas rīcībā nav dokumentu, kas apliecina tā vērtību, tad par iegādes vērtību uzskatāma aktuālā kadastrālā vērtība.
Ja nekustamā īpašuma pārdošanas vērtība ir lielāka nekā tā iegādes vērtība kopā ar veiktajiem ieguldījumiem un šis darījums neatbilst nevienam ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo ienākumu veidam, personai ir jāmaksā IIN no kapitāla pieauguma. Likums uzliek personai pienākumu patstāvīgi aprēķināt IIN apmēru, ienākumiem piemērojot 20% likmi.
Lai arī pēc vispārīgā principa ienākums, kas gūts nekustamā īpašuma pārdošanas gadījumā, ir apliekams ar IIN, likumā ir paredzēti vairāki izņēmumi no šī principa. Praksē izplatītākais izņēmums ir saistīts ar tāda nekustamā īpašuma pārdošanu, kas ir bijis personas īpašumā (no dienas, kad reģistrēts zemesgrāmatā) ilgāk par 5 gadiem un vismaz 12 mēnešus pēc kārtas (pēdējo 5 gadu periodā) ir personas deklarētā dzīvesvieta. Nekustamā īpašuma atbilstība piederības ilguma un dzīvesvietas deklarēšanas kritērijiem atbrīvo personu no pienākuma maksāt IIN.
Vai dāvinājuma līgumu var atsaukt?
Jā, dāvinājuma atsaukšana ir īstenojama vairākos gadījumos. Šādas tiesības īsteno tikai un vienīgi dāvinātājs likumā noteiktajos gadījumos.
Pirmkārt, kad notiek dāvinātā atprasīšana atpakaļ. Šādas tiesības ir īstenojamas, lai spētu atprasīt zināmu daļu no dāvinātā, lai nodrošinātu neatraidāmo mantinieku intereses. Šiem mantiniekiem ir tiesības izdot viņiem tās daļas, kuras tika dāvinātas. Arī gadījumā, ja dāvinātājam pēc dāvinājuma līguma piedzimst bērni, viņam ir tiesības atsaukt dāvinājumu tiktāl, ciktāl tas nepieciešams bērnu neatņemamām daļām.
Saderināšanās vai laulības gadījumā atsaukt dāvinājumu var, ja:
apdāvinātais laulātais mirst, neatstājot lejupējos mantiniekus;
laulība tikusi šķirta apdāvinātā rīcības dēļ;
laulība atzīta par neesošu un dāvinātājs maldījies par laulības esamību.
Otrkārt, kad apdāvinātais izrāda rupju nepateicību. Likums nav noteicis, cik ilgi un cik daudz apdāvinātajam jāizrāda pateicība pret dāvinātāju. Likums nosaka, ka šāda rupja nepateicība izpaužas rupjos vārdos vai darbos, tīši nodarītos svarīgos mantiskos zaudējumos, nodarītā dzīvības apdraudējumā, atstāšanā bezpalīdzības stāvoklī, ja bijis iespējams palīdzēt.
Par rupju nepateicību atzīstams tikai tāds svarīgs mantiskais zaudējums, kuru apdāvinātais nodarījis dāvinātājam tīši, tas ir, ar ļaunu nolūku. Kamēr dāvinātājs var uzskatīt, ka apdāvinātais izrāda rupju nepateicību, strīda gadījumā par to lemj tiesa, jo ne visas darbības, ko veic apdāvinātājs, var tikt uzskatītas par rupjām. Tas nav attiecināms uz dāvinājumiem atlīdzības nozīmē.
Treškārt, atsaukšana arī ir iespējama, ja dāvinājumā ar uzlikumu apdāvinātajam ir uzlikts kāds pienākums pret dāvinātāju un viņš to nepilda. Pats uzlikums var kļūt neizpildāms aiz dabiskiem šķēršļiem vai nav pielaižams aiz likumiskiem vai tikumiskiem iemesliem. Šādā gadījumā paliek spēkā pats dāvinājums un uzlikums atkrīt.
Šī publikācija ir sagatavota tikai kā vispārīga informācija par interesējošiem jautājumiem, un to nevajadzētu izmantot, lai aizvietotu profesionālu konsultāciju. Jums nevajadzētu rīkoties saskaņā ar šajā publikācijā ietverto informāciju, nesaņemot konkrētu profesionālu konsultāciju. Par šajā publikācijā ietvertās informācijas precizitāti vai pilnīgumu netiek sniegta nekāda pārstāvība vai garantija (tieša vai netieša), un, ciktāl to pieļauj tiesību akti, mēs neuzņemamies un nepieņemam nekādu atbildību vai rūpības pienākumu par jebkādām sekām, ja jūs vai kāds cits rīkojas vai atturas rīkoties, paļaujoties uz šajā publikācijā ietverto informāciju, vai par jebkuru lēmumu, kas uz to ir balstīts.
Atsauces
1 Latvijas Republikas Civillikuma komentāri: Ceturtā daļa. Saistību tiesības. Autoru kolektīvs prof.K.Torgāna vispārīgā zinatniskā redakcijā. – Rīga: Mans Īpašums, 2000, 370.lpp
2 Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2019. gada 3. decembra spriedums Lietā Nr. SKC-376/2019., 8.punkts.
3 Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2012. gada 25. janvāra spriedums lietā Nr.SKC-23/2012
4 Civillikuma komentāri: Ceturtā daļa. Saistību tiesības. Autoru kolektīvs prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. - Rīga: Mans Īpašums, 1998, 373.lpp
5 K.Torgāns. Saistību tiesības II daļa. Mācību grāmata. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2008, 69.lpp
6 Latvijas Republikas Civillietu departamenta 2021. gada 31. maija spriedums lietā Nr. SKC-56/2021.,7.2 punkts.
Kontakti
