Kā rīkoties, ja uzņēmuma biroja ēkai vai kādam citam īpašumam kaitējumu nodarījis bērns?

Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 3. panta pirmo daļu bērns ir persona, kas nav sasniegusi 18 gadu vecumu, bet atbilstoši Civillikuma 219. pantam nepilngadība personām turpinās tik ilgi, kamēr tās sasniedz 18 gadu vecumu. Īpašos gadījumos (Civillikuma 220. pants) personas pilngadība var tikt pasludināta arī ātrāk, taču ne agrāk par 16 gadiem.

Nepilngadīgo atbildības iestāšanās:

• kriminālatbildība iestājas no 14 gadu vecuma (Krimināllikuma 11. pants);
• atbildība par administratīvo pārkāpumu iestājas no 14 gadu vecuma (Administratīvās atbildības likuma 6. pants). Nepilngadīgajiem vecumā no 14 līdz 18 gadiem par administratīvajiem pārkāpumiem piemēro audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus. Administratīvo sodu nepilngadīgajam vecumā no 14 līdz 18 gadiem piemēro tikai tad, ja audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošana konkrētajā gadījumā nav lietderīga;
• pilngadības nesasniegšana automātiski nenozīmē, ka bērns nav civiltiesiski atbildīgs. Tiesību doktrīnā un tiesu praksē ir atzīts, ka civiltiesiskā atbildība līdz 7 gadu vecumam bērnam neiestājas (atbild vecāki), jo tiek uzskatīts, ka bērni līdz 7 gadu vecumam objektīvi nespēj novērtēt savas rīcības sekas, taču bērni vecumā no 7 līdz 18 gadiem var atbildēt, ja spēj saprast savu rīcību un tās sekas⁴.

Tātad nepilngadīgais nav deliktspējīgs tikai līdz 7 gadu vecumam, visos citos gadījumos, cik tālu nepilngadīgais ir vainojams saskaņā ar civiltiesiskās atbildības iestāšanās priekšnoteikumiem, tas atbild par trešajām personām nodarītajiem zaudējumiem. Tomēr jānorāda, ka nepilngadīgajam civiltiesiskā atbildība ir iespējama tikai tad, ja pastāv vaina. Vainas izvērtējumā nepilngadīgajiem izšķiroša nozīme ir spējai saprast savas rīcības nozīmi un sekas. Ja šī spēja nav pierādīta, atbildība tiek “pārlikta” uz vecākiem/aizbildņiem, vērtējot viņu uzraudzības pienākumu izpildi.

Par svešas mantas tīšu bojāšanu vai iznīcināšanu ir paredzēta kriminālatbildība Krimināllikuma 185. pantā, bet kriminālatbildība par svešas mantas bojāšanu vai iznīcināšanu aiz neuzmanību ir paredzēta Krimināllikuma 186. pantā. 

Atbilstoši Civillikuma 1635.pantam vispirms jākonstatē, vai ir noticis tiesību aizskārums, t.i., vai ir izdarīta neatļauta darbība, tādēļ būtiski ir veikt darbības, lai fiksētu notikumu, iesaistītās personas un nodarīto kaitējumu. Tātad, būtu jāveic šādi soļi:

1. Fiksēt faktus

• Fotografēt un/vai fiksēt videoierakstā bojājumus;
• Ja ir videonovērošana – saglabāt notikuma ierakstus;
• Piefiksēt iespējamos lieciniekus un viņu kontaktus;
• Sagatavot precīzu nodarīto bojājumu aprakstu;
• Sagatavot precīzu situācijas aprakstu (precīzu laiku, vietu, apstākļus).

Jāvērš uzmanība, ka pirmais un svarīgākais solis ir fiksēt visu iespējamo pierādījumu kopumu, kas būs nepieciešami zaudējumu atlīdzinājuma piedziņai un arī policijai, ja tā tiks iesaistīta.

2. Noskaidrot vainīgo

Ja vainīgais ir zināms uzreiz:

• Sazināties ar nepilngadīgā vecākiem, ja tie ir zināmi;
• Ja vainīgo izdodas “pieķert pie rokas”, tad noteikti jāatturas no jebkādas vardarbības pielietošanas pret bērnu, iebiedēšanas vai audzināšanas. Bērnu audzināšana ir vecāku pienākums un tiesības. Šādā gadījumā būtu jāaprobežojas vien ar bērna vārda, kā arī vecāku vārdu un kontaktu noskaidrošanu. Detalizētākas sarunas ar bērnu, ja tādas ir, it īpaši ņemot vērā bērna vecumu, ieteicams veikt tikai vecāku vai policijas klātbūtnē;
• Izvērtēt, vai ir nepieciešams iesaistīt policiju. Policijas iesaiste ir ieteicama, ja bērna vecāki vai viņu kontakti nav zināmi, ja bērna vecāki nav atsaucīgi un labprātīgi vienoties par zaudējumu atlīdzināšanu nevēlas  , vai ja nodarītie bojājumi ir būtiski;.

Ja vainīgais nav zināms vai ir vairāki nepilngadīgie:

• Pārskatīt videonovērošanas ierakstus, ja tādi ir;
• Jautāt lieciniekiem;
• Ja neizdodas noskaidrot bērna vai bērnu vecākus vai viņu kontaktus, ieteicams ir ziņot policijai par notikumu un nodarīto kaitējumu.

Jāvērš uzmanība, ka, darbojoties ar bērniem, jāievēro Bērnu tiesību aizsardzības likums, kas aizliedz nepamatotu bērna vainošanu, publisku bērna datu izpaušanu, komunikāciju, kas var kaitēt bērna psihoemocionālajai attīstībai. Tāpēc uzņēmuma pienākums ir sazināties tikai ar bērna vecākiem vai likumiskajiem pārstāvjiem, nekavējoties pārtraukt jebkādu tiešu komunikāciju ar bērnu par zaudējumu atlīdzību, neizmantot videoierakstus publiskai izrādīšanai. Tāpat ir jāizvērtē policijas iesaistes nepieciešamība. Praksē daļa konfliktu tiek atrisināti labprātīgi, jo vecāki vēlas bērnus pasargāt no kriminālprocesiem un nevēlas juridiskus strīdus.

3. Aprēķināt zaudējumus

Civillikuma 1784. pants paredz, ka, ja ārpus līgumiskām attiecībām kādam nodarīts zaudējums ar otras personas prettiesīgu darbību, tad zaudējuma nodarītājs atbild par visiem zaudējumiem (1772. un 1773. p.), izņemot nejaušiem zaudējumiem.   

Lai piedzītu zaudējumu atlīdzību cietušajam ir jāpierāda zaudējumu apmērs, tādēļ uzņēmumam ir jāsagatavo precīzs zaudējumu aprēķins un to pamatojošie dokumenti:

• materiālu un remonta izmaksas (piemēram, tāme) un, ja bojājumi jau ir novērsti, jāsagatavo visi ar bojājumu novēršanu saistīto izdevumu apmaksu apliecinoši pierādījumi (piem., tāmes, līgumi, rēķini, čeki u.tml.);
• negūtās peļņas aprēķins ar pamatojošiem dokumentiem;
• nepieciešamības gadījumā arī speciālista atzinums vai pat ekspertīzes atzinums.

Nereti uzņēmumu īpašumi tiek apdrošināti, tādēļ būtu pārbaudāms, vai uzņēmuma apdrošināšanas polise sedz šādus zaudējumus, un apdrošinātājs būtu jāinformē par apdrošināšanas gadījumu atbilstoši apdrošināšanas līguma noteikumiem.

4. Saruna ar bērna vecākiem

Kā pieredze rāda, praksē daļa konfliktu tiek atrisināti labprātīgi, jo vecāki nevēlas juridiskus strīdus un nevēlas, ka bērns tiek iesaistīts kādā kriminālprocesā vai administratīvā pārkāpuma procesā, tā sabojājot bērna sodāmības vēsturi. Sarunā ar bērna vecākiem jābūt:

• pieklājīgam un juridiski korektam tonim;
• skaidriem pierādījumiem;
• precīzam zaudējumu aprēķinam;
• piedāvājumam atlīdzināt zaudējumus labprātīgi – pilnībā vai daļēji, iespējams, ar maksājumu grafiku.

Ja ar bērna vecākiem izdodas panākt vienošanos par labprātīgu zaudējumu atlīdzināšanu, tad tādu ieteicams nostiprināt rakstiski, lai izvairītos no turpmākām vienošanās interpretācijām un tādējādi nodrošinot vienošanās izpildi. Būtu vērts arī apsvērt, vai šāda vienošanās būtu slēdzama pie zvērināta notāra notariāla akta formā atbilstoši Notariāta likuma 107.1pantam. Ja vienošanās tiks noslēgta n   otariāla akta, kas izpildāms tiesas sprieduma izpildes kārtībā, formā, tad maksājumu kavējuma gadījumā uzņēmumam nebūs jāvēršas tiesā ar prasības pieteikumu, bet šāda vienošanās būs izpildāma bez tiesas iesaistes, kreditoram vēršoties pie zvērināta notāra šāda n otariāla akta piespiedu izpildei. 

5. Prasības celšana tiesā vai zaudējumu piedziņa kriminālprocesā

Ja labprātīgu vienošanos ar bērna vecākiem neizdodas panākt, tad cietušais zaudējumu atlīdzību var piedzīt tiesas ceļā, ceļot tiesā attiecīgu prasību. Gadījumā, ja uzņēmums par nodarījumu ir vērsies policijā un policija ir ierosinājusi kriminālprocesu, atzīstot uzņēmumu par cietušo, tad cietušais tam nodarītos zaudējumus var piedzīt arī kriminālprocesa ietvaros. Jāvērš uzmanība uz to, neskatoties uz kriminālprocesu, cietušajam nav liegts piedzīt zaudējumus civilprocesā, ceļot tiesā attiecīgu prasību. Cietušajam pašam ir jāizvērtē, vai tas ir gatavs gaidīt zaudējumu piedziņu kriminālprocesā vai celt prasību tiesā civilprocesuālā kārtībā. Visbeidzot jāvērš arī uzmanība uz to, ka arī kriminālprocesā var vienoties par izlīgumu atbilstoši Kriminālprocesa likuma 379. pantam. Lai panāktu savu interešu  korektu un kvalitatīvu aizsardzību šādās lietās, būtu ieteicams jau savlaicīgi konsultēties ar zvērinātu advokātu.