Nozīmīgākās izmaiņas, kas gaidāmas patērētāju kreditēšanas reklamēšanas noteikumos
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2023/2225 paredz paplašināt kreditētāju pienākumu ievērot godīgu un caurspīdīgu pieeju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanā, tādējādi veicinot patērētāju tiesību aizsardzību un vienotā tirgus efektivitāti.
Direktīvas mērķis, piemērošanas joma un noteiktie izņēmumi
Direktīva attiecas uz kredītlīgumiem uz kuru pamata patērētāji (fiziskas personas privātām vajadzībām) aizņemas naudu preču un pakalpojumu iegādei, proti, patērētāju kredītiem. Jāpiebilst, ka ne visi līgumi, kas formāli atbilst patērētāju kredītlīgumiem, tiks pakļauti direktīvas prasībām. Direktīvā ir paredzēta virkne izņēmumu, kas neietilpst tās tvērumā, taču tas nenozīmē, ka šādos gadījumos nebūtu jāievēro godīgas komercprakses pamatprincipi.
Nozīmīgākie1 direktīvas izņēmumi:
kredītlīgumi, kas nodrošināti ar nekustamā īpašuma ķīlu vai līdzīgu nodrošinājumu;
kredīti, kuru summa pārsniedz 100 000 eiro (iepriekš 75 000 eiro);
darba devēja bezmaksas vai zemu procentu kredītu shēmas darbiniekiem;
atliktie maksājumi, ja:
preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs dod laiku atliktai apmaksai bez kredīta starpnieka; un
atmaksājamā summa ir bez procentiem un citām maksām, izņemot kavējuma maksas; un
maksājums jāveic 50 dienu laikā pēc preces vai pakalpojuma saņemšanas;
nomas vai līzinga līgumu gadījumā, kas neparedz attiecīgās lietas tūlītēju iegādi (īpašumtiesību pāreju).
Papildus šiem izņēmumiem, katrai dalībvalstij ir tiesības, transponējot tiesību aktus, noteikt stingrākas vai vājākas prasības nekā noteic Direktīvas regulējums, ja tas tieši paredzēts. Piemēram, noteiktus līgumu veidus var pakļaut izņēmumiem, atbrīvojot konkrēto līguma veidu no attiecīgajām Direktīvas prasībām, vai tieši pretēji – arī visiem šiem līgumiem var piemērot Direktīvas prasības.
Piemēri dalībvalstu tiesībām piemērot izņēmumus no Direktīvas |
|
| Dalībvalstis var atbrīvot no Direktīvas prasībām kredītlīgumus atliktā debetkaršu maksājuma veidā, ja: |
|
| Dalībvalstis var piemērot tikai noteiktus pantus kredītlīgumiem, ko noslēdz organizācijas, kuru biedri atbilst noteiktām prasībām, un organizācijas izpilda šādus nosacījumus: |
|
| Dalībvalstis var piemērot tikai noteiktus pantus kredītlīgumiem, ja: |
|
| Dalībvalstis var nepiemērot noteiktus pantus šādiem kredītlīgumiem: |
|
| Dalībvalstis var neattiecināt Direktīvu uz šādiem kredītlīgumiem, ja to kopējā vērtība ir neievērojama un nepārsniedz 1% no visu kredītlīgumu kopējās vērtības valstī. Nosacījumi tiek pārskatīti katru gadu. | |
Latvijas pozīcija šajos jautājumos kļūs skaidra tikai tad, kad prasības būs ieviestas nacionālajā regulējumā.
Stingrākas prasības patērētāju kreditēšanas reklāmai
Direktīva paredz vēl virkni izmaiņu tālākos patērētāju kreditēšanas posmos, piemēram, pie līguma noslēgšanas, tomēr šoreiz plašāk apskatītas konceptuālas izmaiņas tieši patērētāju kreditēšanas reklāmā. Direktīva nosaka, ka visām kreditēšanas reklāmām ir jābūt godīgām un skaidrām, kā arī tās nedrīkst maldināt patērētājus. Tas nozīmē, ka reklāmas nedrīkst saturēt nekādu (ne vizuālu, ne rakstveida) informāciju, kas varētu maldināt patērētājus par kredīta nosacījumiem un radīt nepareizu priekšstatu par tā priekšrocībām.
Tāpat patērētāju kreditēšanas reklāmās būs jāiekļauj īpašs brīdinājums, lai patērētāji būtu informēti par saviem pienākumiem un ar tiem saistītajām izmaksām, piemēram, “Brīdinājums! Naudas aizņemšanās maksā naudu.” Šāda veida paziņojumi, kas sniedz būtisku informāciju un akcentē riskus, jau ilgstoši ir ierasta prasība citās regulētajās un pastiprināti uzraudzītajās nozarēs, piemēram, alkohola un tabakas izstrādājumu tirdzniecībā. Ņemot vērā šīs nozares sniegto pakalpojumu augstos riskus, uzņemoties kredītsaistības nepārdomāti, kreditētāja pienācīgās rūpības minimums turpmāk paredzēs plašāku pienākumu loku attiecībā uz sabiedrības un patērētāju informēšanu. Šādi paziņojumi un brīdinājumi ir īpaši būtiski situācijās, kad inflācijas vai citu apstākļu rezultātā objektīvi mazinās iedzīvotāju pirktspēja, brīvie līdzekļi. Patērētāju kreditēšanas pakalpojumiem pieprasījums pieaug arī sezonāli, piemēram, Ziemassvētku dāvanu drudža iespaidā.
Aizliegts solīt finansiālā stāvokļa uzlabošanos
Direktīva aizliedz maldinošu reklāmu, kas varētu likt patērētājiem domāt, ka kredīts uzlabos viņu finansiālo stāvokli. Šāda komercprakse nav visai plaši izplatīta, taču ik pa laikam secināms, ka dažādi apgalvojumi var tikt atzīti par maldinošiem, ja tos vērtē plašākā tvērumā.
Piemēram, reklāmās nedrīkst norādīt, ka kredīts palielinās finanšu resursus, uzkrājumus vai uzlabos kopējo dzīves līmeni. No šādiem formulējumiem noteikti būtu jāizvairās, lai kreditātājs netiktu administratīvi sodīts par pārkāpumiem un piemērojamajām prasībām neatbilstošu rīcību.
Direktīva arī regulēs noteiktu informācijas kopumu, kas būs obligāti jāietver attiecīgo pakalpojumu reklāmās. Proti, reklāmās kā pamatnoteikums būs jāiekļauj standarta informācija, kas ir viegli salasāma un skaidra. Šajā informācijā jābūt vismaz norādītai:
aizņēmuma likmei, turklāt jānorāda arī visi saistītie maksājumi;
kopējai kredīta summai;
gada procentu likmei;
kredītlīguma termiņam;
kopējai summai, kas patērētājam jāmaksā.
Turklāt reklāmās jābūt ietvertam ilustratīvam piemēram ar dažādiem termiņiem, lai patērētāji varētu labāk izprast kredīta nosacījumus un izvēlēties sev piemērotāko, kā arī veikt datos balstītu lēmumu par to, kādi nosacījumi, tam būtu izdevīgāki.
Attiecībā uz iespējām noteikt stingrākas prasības Direktīva nosaka, ka dalībvalstis var savā nacionālajā regulējumā ietvert normas, aizliedzot reklāmu, kurā:
uzsvērts, cik viegli vai ātri var saņemt kredītu, piemēram, reklāmā norādot: “Saņemiet aizdevumu tikai dažu minūšu laikā”;
tiek piedāvāts atmaksas atlikšanas periods virs trīs mēnešiem;
norādīts, ka līdz ar aizdevumu var saņemt atlaidi, piemēram, noteiktai precei vai pakalpojumam.
Šie ierobežojumi ir ieviesti nevis, lai noteiktā mērā ierobežotu konkurenci, bet lai nodrošinātu godīgu un skaidru komunikāciju par īstenoto komercpraksi, novērstu patērētāju maldināšanu un veicinātu atbildīgu aizņemšanos. Dažādi pienākumi un risinājumi saistībā ar reklāmas publicēšanu nozarei noteikti nebūs jaunums, bet būs jāpielāgojas nepieciešamajām izmaiņām. Jau pašlaik Latvijā pastāv stingras prasības patērētāju kreditēšanas reklāmai, taču sagaidāms, ka līdz ar Direktīvas ieviešanu tiks vairāk kontrolēts tieši reklāmas saturs. Lai nodrošinātu labāko praksi jau tagad un nenostādītu sevi pozīcijā, kurā plānotās reklāmas kampaņas ir nepieciešams mainīt, ieteicams jau tagad nodrošināt jauno patērētāju reklāmas prasību ieviešanu dzīvē, darbojoties gan vienā, gan vairākās dalībvalstīs.
Direktīvas sekas un tvērums
Paplašināsies kredītu un aizdevumu loks, kuru izsniegšanai būs jāveic plašāka kredītspējas novērtēšana. Iegādājoties preces vai saņemot pakalpojumu atliktā maksājuma veidā bez procentiem, nebija jāievēro visi patērētāju kreditēšanas noteikumi, jo šādi darījumi netika klasificēti kā patērētāju kreditēšana. Atbilstoši direktīvai šādi atliktie maksājumi ir ne tikai ierobežoti ar to, ka nedrīkst piemērot procentus vai tiem pielīdzināmus maksājumus, bet arī pilna samaksa ir jāveic 50 dienu laikā. Tātad, piemēram, iegādājoties datoru atliktā maksājuma veidā, bez procentu maksājumiem, uz divu gadu termiņu, šāda struktūra būs uzskatāma par patērētāju kreditēšanu un būs jāpiemēro visi patērētāju kreditēšanas noteikumi, tostarp kredītspējas novērtējums, reklāmu satura un publicēšanas veidu noteikumi. Šis ir nopietns solis pretī tam, lai veicinātu atbildīgu kredītņemšanas praksi, izglītotu un informētu patērētājus, kā arī novērstu situācijas, kur patērētājs nonāk nebeidzamā atlikto maksājumu ritenī.
Ar Direktīvas spēkā stāšanos un ieviešanu paplašinās pienākumu ietvars patērētāju kreditētājiem jau pakalpojuma reklamēšanas fāzē. Proti, būs pienākums sniegt plašu informāciju par saistību nosacījumiem un brīdinājumus par riskiem, līdzīgi kā azartspēļu zālēs vai tabakas izstrādājumu iegādē, lai patērētāji, saņemot aizdevumu, apzinās iespējamās sekas, kā arī izprot pilnu saistību un maksājumu apmēru, kas tiem būs saistošs. Reklāma bieži vien ir pirmais solis, kas veicina patērētāju aizņemšanos, tādēļ tās saturs pakļauts būtiskai kontrolei. Ar Direktīvas ieviešanu tiks nodrošināts, ka patērētājs saņem izsmeļošu informāciju jau kreditēšanas sākumstadijā, ne tikai pirms līguma noslēgšanas.
Izmaiņas normatīvajos aktos
Ir izstrādāts Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumu projekts Nr. 694/Lp14 (turpmāk – “Likumprojekts”), kas noteiks, ka patērētāju kreditēšanas reklāmām jābūt godīgām un skaidrām, un tās nedrīkst būt maldinošas, kā arī veiks vēl citus papildinājumus, lai atbilstu Direktīvā iekļautajām prasībām. Pašlaik Likumprojektam gaidāms otrais lasījums. Neatkarīgi no nacionālā regulējuma pieņemšanas ātruma patērētāju kreditētājiem jau tagad ir ieteicams apzināt, kādas prasības kļūs saistošas, un jau laikus reklāmu plānus veidot šīm prasībām atbilstošus, lai brīdī, kad prasības kļūs saistošas nebūtu vajadzība novērst neatbilstības un potenciālos pārkāpumus. Pašlaik patērētāju kreditēšanu regulē Ministru kabineta 2016. gada 25. oktobra noteikumi Nr. 691 “Noteikumi par patērētāja kreditēšanu”, gaidāms, ka izmaiņas varētu skart šos noteikumus, kad Direktīvas prasības tiks transponētas
No kura brīža jāievēro jaunās prasības?
Direktīva stājās spēkā jau 2023. gadā, tomēr dalībvalstīm vēl ir nepilns gads, lai jauno regulējumu transponētu nacionālajos tiesību aktos – tas jāizdara līdz 2025. gada 20. novembrim. Savukārt, transponētajiem noteikumiem jākļūst piemērojamiem no 2026. gada 20. novembra. Šie termiņi ir būtiski, lai nodrošinātu vienotu pieeju patērētāju kreditēšanā visā Eiropas Savienībā. No vienas puses var teikt, ka ir pietiekami ilgs laika periods, lai sagatavotos jauno prasību piemērošanai, bet, ņemot vērā, ka jau šobrīd spēkā ir vispārīgais regulējums saistībā ar negodīgu komercpraksi, kreditētājiem būtu jāpievērš uzmanība tam, kādā formātā un veidā tiek radītas reklāmas un pakalpojums prezentēts tirgū.
Kontakti
