Vai darbinieks drīkst atteikties veikt virsstundu darbu?
Darba likuma (DL) 136. pantā iekļauti nosacījumi attiecībā uz virsstundu darbu. Galvenais princips ir virsstundu darbu pieļaujams veikt, ja darbinieks un darba devējs par to ir vienojušies rakstveidā. Turklāt, likumdevējs norāda1, ka šāda vienošanās ir jāslēdz katru reizi, kad nepieciešams veikt virsstundu darbu un darba līgumā nedrīkst iekļaut darbinieka vispārīgu piekrišanu.
Vienlaikus regulējumā ir paredzēta atkāpe arī no šī principa. Proti, DL 136.panta trešajā daļā ir noteikti gadījumi, kad darba devējs var noteikt virsstundu darbu bez darbinieka piekrišanas:
ja to prasa sabiedrības visneatliekamākās vajadzības (piemēram, ja darbs nepieciešams, lai nodrošinātu ūdens apgādi pilsētai);
lai novērstu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītas sekas, kas nelabvēlīgi ietekmē vai var ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā (piemēram, plūdi);
- steidzama, iepriekš neparedzēta darba pabeigšanai noteiktā laikā. Attiecībā uz šo kritēriju plaša skaidrojuma tiesu praksē nav. DL komentāros norādīts2 piemērs, ja darba neveikšanas rezultātā sabojātos uzņēmuma tirgotās pārtikas preces. Vēsturiski virsstundu darba pieļaujamība bija vēl plašāka3.
Virsstundu darbs gan nav bez ierobežojumiem. Arī tie ir noteikti DL 136. pantā. Piemēram, ir jāievēro gan pieļaujamais stundu maksimums - astoņas stundas septiņu dienu periodā (pārskata periodam nepārsniedzot 4 mēnešus), gan nepārtrauktības ierobežojums - ne ilgāk kā 6 dienas pēc kārtas (bez VDI atļaujas).
Ja vien nav identificējams kāds no iepriekšminētajiem izņēmuma gadījumiem, darbinieks drīkst atteikties veikt virsstundu darbu, proti, nepiekrist slēgt vienošanos. Arī tiesu praksē ir nostiprināta atziņa, ka “darba devējs nav tiesīgs vienpersonīgi noteikt, ka darbiniekam ir pienākums strādāt virsstundas”4. Ja darbinieks, izmantojot savas likumiskās tiesības, atsakās strādāt virsstundas, tas nevar būt pamats darba tiesisko attiecību uzteikšanai vai darbinieka disciplinārai sodīšanai.
Ja darba devējs, nosakot virsstundas pamatoti atsaucas uz kādu no izņēmuma pamatiem, tad, visticamāk atteikšanās no virsstundu darba veikšanas (ja vien šāds atteikums nav pamatots ar sevišķiem, objektīviem apsvērumiem) varētu būt iemesls disciplinārsoda piemērošanai vai darba tiesisko attiecību izbeigšanai, taču katrs šāds gadījums ir jāvērtē individuāli.
Šī publikācija ir sagatavota tikai kā vispārīga informācija par interesējošiem jautājumiem, un to nevajadzētu izmantot, lai aizvietotu profesionālu konsultāciju. Jums nevajadzētu rīkoties saskaņā ar šajā publikācijā ietverto informāciju, nesaņemot konkrētu profesionālu konsultāciju. Par šajā publikācijā ietvertās informācijas precizitāti vai pilnīgumu netiek sniegta nekāda pārstāvība vai garantija (tieša vai netieša), un, ciktāl to pieļauj tiesību akti, mēs neuzņemamies un nepieņemam nekādu atbildību vai rūpības pienākumu par jebkādām sekām, ja jūs vai kāds cits rīkojas vai atturas rīkoties, paļaujoties uz šajā publikācijā ietverto informāciju, vai par jebkuru lēmumu, kas uz to ir balstīts.
Atsauces
1 Likumprojekta “Grozījumi Darba likumā” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija). Pieejams šeit.
2 Darba likuma komentāri 366.lpp. Pieejams šeit.
3 Latvijas Darba likuma kodeksa pēdējā redakcijā tika izslēgta vēl no LPSR darba likumu kodeksa pārņemtā norma par virsstundu darba pieļaujamības gadījumiem, piemēram, “ja nepieciešams pabeigt iesāktu darbu, ko sakarā ar neparedzētu vai nejaušu aizkavēšanos ražošanas tehnisko apstākļu dēļ nav bijis iespējams pabeigt normāla skaita darba stundās”; “ja nav ieradies nomainītājs, lai turpinātu darbu, kas nav pārtraucams”; “neatliekamu iekraušanas un izkraušanas darbu, kā arī ar tiem saistītu transporta darbu veikšanai, lai novērstu vai likvidētu transporta līdzekļu dīkstāvi un kravas uzkrāšanos” skatīt šeit.
4 Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2014. gada 28.marta spriedums lietā Nr. SKC-1609/2014
Kontakti
